Arhīvs » Keda » Biju Japānā
2015. Apr. 10

Biju Japānā

Tikko pārrados no divu nedēļu gara ceļojuma pa Japānu. Tas bija mans pirmais ceļojums uz šo zemi un Āziju vispār. Lai gan biju jau gatavojies tur ieraudzīt dažas atšķirības no ierastās Eiropas pasaules, pārsteigumu izrādījās tik ļoti daudz, ka izlēmu visu apkopot vienā rakstiņā. Nezinu, vai šim visam sanāks kāda struktūra, bet še būs:

Japāņi

Ļoti pieklājīgi. Vienmēr pateiks labdien, lūdzu un paldies. Gripas sezonā valkā sejas maskas, lai neaplipinātu citus apkārtējos. Taču retais ārpus viesnīcu un lidostu darbiniekiem prot sarunāties angliski.

Lai gan iPhone un citi viedtālruņi ir gana daudziem, mani izbrīnīja lielais atlokāmo telefonaparātu cienītāju pulks. Tādu tiešām Japānā ir daudz. Taču gandrīz visi viedtālruņu lietotāji ir arī selfiju iesma īpašnieki! :D






Pilsētas

Visur, visur, visur ir dzērienu / ēdienu automāti. Badā nepaliksi, ja vien būs kādas monētas kabatā! Lielajās pilsētās cilvēki iet pa kreiso pusi un pretī nākošie – pa labo. Tokijā ļoti daudz Pachinko (spēļu automātu, azartspēļu) zāļu.

Viss šaurs, saspiests, mašīnas vietām novietotas vairākos stāvos. Daudz elektrības stabu un vadu starp mājām.




Daba

Fantastiski skaisti skati. Daudz kalnu, leju, ieleju, ūdenskritumu. Nezinu kāpēc iepriekš biju iedomājies, ka bez Fudzi Japāna ir samērā plakana.

Protams, arī sakuras koki ir apbrīnojami šajā ziedēšanas laikā. It īpaši, kad lapiņas birst

 
 
 
 
 
View this post on Instagram
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Matīss Rikters (@m4t1ss) on

Akihabara

Šim Tokijas rajoniņam, protams, es gribu pievērst īpašu uzmanību, jo paviesošanās tajā ir viens no galvenajiem mana ceļojuma iemesliem. Akihabara jeb Akiba ir galvenais otaku jeb anime kultūras centrs Tokijā. Ļoti daudz veikalu, kafejnīcu un citu iestāžu, kas veltītas tieši šāda veida publikai. Es tur varētu klaiņot un klaiņot bezgalīgi. Visas trīs Tokijas dienas pavadīju lielākoties tieši šeit. Čemodāna masas un tilpuma ierobežojumu dēļ pirkumus gan nācās veikt apdomīgi ):




Ēdieni

Irbulīši ir pavisam ierasta lieta, daži pat sūdzējās gadījumos, kad nebija dakšiņu viesnīcās vai restorānos. Tradicionālajā variantā ir daudz dažādu ēdienu, piedevu un garšvielu, kas katrs pasniegts savā nelielā trauciņā. Bieži vien arī zupas vai ramen sildīšana / pagatavošana tika veikta turpat uz galda.
Ja nepieciešams kas ātri uzkožams, visos pārtikas veikalos bija foršas rīsu bumbiņas jeb onigiri. Saldumu sortiments – prātam neaptverams. Interesanti, ka daudzām šokolādēm, cepumiem, utt. bija zaļa versija ar zaļās tējas garšu.






Slēpņi

To šeit nav pārmērīgi daudz. Daļa slēpņu, ko man izdevās atrast, pēdējo reizi meklēti pirms vairākiem mēnešiem (tas ir sen) un pārsvarā pēdējie atradēji ir tūristi. Taču daži bija ļoti interesanti. Paši japāņi laikam samērā maz aizrāvušies ar slēpņošanu.




Velo

Lielajās pilsētās daudz velosipēdu. Pārsvarā tos saslēdz pašus ap sevi un visiem ir kājiņas. Ķiveres gan, atšķirībā no zviedriem, japāņu velosipēdisti nelieto. Dažus redzēju lietus laikā ar lietussargiem braucam. Lielajās pilsētās bija novērojamas velonovietnes vairākos stāvos.




Tualetes

Visi taču zinām, ka japāņu podiem ir plašu iespēju vadības konsole pie labās rokas. Vienam pat saskaitīju piecpadsmit podziņas.




Automašīnas

Japāņi dod priekšroku savām auto markām – Toyota, Honda, Mitsubishi, Daihatsu, Suzuki, … Ļoti daudz automobiļu ir mazi, kantainīgi un baltā krāsā. Visi auto izskatās kā jauni, ļoti tīri. Apvidus auto lielajās pilsētās gandrīz vispār nav – pat savējo Mitsubishi Pajero, Toyota Land Cruiser. Mazākās kalnu pilsētiņās var pamanīt, taču maz. Lielai daļai auto ir vairāki mazi spogulīši gan priekšā, gan aizmugurē. Atpakaļskata kameras retajam.
Toyotas no priekšējā simbola ne vienmēr var atpazīt. Šķiet, ka liela daļa izvēlas to patvaļīgi, jo novērojami daudz dažādu variantu, taču aizmugurē parasti ir klasiskā Toyota emblēma.
 
Laikam nav likuma, kas nosaka, ka būtu dienas gaišajā laikā jāieslēdz tuvās gaismas vai gabarītlukturi, jo lielākā daļa brauc ar izslēgtiem.







Neliela statistika:

  • paviesojos 6 pilsētās un vēl šur, tur pa ceļam
  • atradu 45 slēpņus
  • ar 2 telefoniem un 1 fotoaparātu kopā safotografēju 1888 fotogrāfijas
    • 385 ar telefoniem
    • 1503 ar fotoaparātu
    • kopējais apjoms – 25 GB
  • kopā nostaigāju 236 333 soļus jeb aptuveni 127.97 kilometrus
    • vidēji dienā 19 694 soļu jeb 10.66 km
      (ne visus kilometrus ar Endomondo skaitīju, taču pulkstenis soļus gan)
  • Čemodāns sākumā svēra 11.3kg, mājupceļā – 22.7kg
    • + rokas bagāža no 8kg izauga par vismaz 14kg – nopirku jaunu somu :D
  • Lai arī daudz gardi ēdu, kaut kā izdevās pazaudēt 2.5kg ķermeņa masas

Instagrama bilžu galerija Feisbukā

Fotogalerijas Kedā:

Birkas: ,

Atbildēt