Japānā ir izcils sabiedriskais transports – vilcieni, metro, prāmji, arī autobusi. Lielajās pilsētās automašīna ikdienā nav nepieciešama. Īsākiem attālumiem ir ļoti ērti arī ar velosipēdu pārvietoties. Ir gan daži izņēmumi, piemēram, šis nejaukais 2020. gads, kurā ir īpaša vēlēšanās nelietot sabiedrisko transportu. Papildus šim, pirms mēneša man arī nācās pārvākties, jo sākotnējā mājvietā drīkstēju uzturēties tikai pirmo gadu – negribēju maksāt lielas summas pārvākšanās uzņēmumiem (tādi te arī ir un pat daudz), tāpēc izlēmu iznomāt auto.

Pirmkārt, kas nepieciešams, lai iznomātu auto Japānā:

• vadītāja apliecība;
• starptautiskā parauga vadītāja apliecība (international driving permit – IDP);
• pase;
• ~7000￥ vai vairāk par 24h.

Par starptautiskā parauga vadītāja apliecībām ir viens āķis – Latvijā tās beidzot šogad sāka izsniegt, taču izsniedz saskaņā ar 1968. gada Vīnes konvenciju par ceļu satiksmi. Japānā oficiāli derīgas ir apliecības saskaņā ar 1949. gada Ženēvas konvenciju par ceļu satiksmi. Tiesa, ir pieņemts, ka valstis, kurās izdod vienu, pieņems arī otru un trešo (saskaņā ar 1926. gada Parīzes konvenciju par ceļu satiksmi) un otrādi. Nejaukā lieta gan ir, ka Japānas autonomu tīmekļa lapās (vismaz Nippon Rent-A-Car un Toyota Rent a Car) nav iespējams pieteikt auto nomu no Latvijas un nav iespējams izvēlēties apliecību saskaņā ar 1968. gada Vīnes konvenciju. Šis gan mani neapturēja aiziet uz vietas un pamēģināt pieteikt, kas arī izdevās. Vikipēdijā ir pilns saraksts ar valstīm, kuras atzīst kura veida IDP.

Kas atšķiras auto vadīšanā Japānā:

• Braukšana pa kreiso pusi (!!)
• Izrādās, ka logu tīrītāji un pagriezienu signāli arī ir apmainīti vietām ;D
• Mašīna ik pa laikam ar Tevi runā un mēdz par katru sīkumu sūdzēties. Dzirdēju brīdinājumus par
  • strauju uzsākšanu – jā, neļauj nospolēt :(
  • strauju bremzēšanu
  • ātruma ierobežojuma pārsniegšanu (pat 1km/h)
  • nepārtrauktās līnijas šķersošanu/uzbraukšanu – šo gan var apiet, ja iepriekš parāda pagrieziena signālu
  • braukšanu bez apstājas pārāk ilgi – man mašīna ieteica piestāt un atpūsties pēc 2h vai 3h…
  • vienvirziena vai citu veidu ceļiem/krustojumiem priekšā
  • gan jau vēl kaut ko piemirsu…
• Ir diezgan daudz maksas ceļu – biju pārāk slinks, lai saprastu kā tos lietot un cik maksā (vai ir izdevīgāk?), tāpēc pirmajā reizē no tiem izvairījos
• Par laimi, iebūvēto navigāciju var uzstādīt anglisku, bet tā nereti iesaka braukt pa maksas ceļiem. Paralēli lietoju Google Maps ar ieķeksētu “Avoid Tolls” iespēju
• Tokijā ir daudz krustojumu, daudz luksoforu, baisi lēna braukšana

Birkas: auto, Āzija, Japāna, Tokija, transports