Šoreiz ar nelielu kavēšanos, taču tomēr uzrakstīšu, kā man oktobra vidū gāja ziemas skolā ar nosaukumu “Deep learning for machine translation”. Tajā bija lekcijas un laboratorijas darbi par:

• neironu tīkliem un dziļo mašīnmācīšanos (deep learning) un to pielietojumu datorlingvistikā;
• neironu tīklu valodas un tulkošanas modeļiem, statistiskās mašīntulkošanas papildināšanu ar dziļo neironu tīklu modeļiem;
• statistiskās mašīntulkošanas pilnīgu aizstāšanu ar neirālo (?) mašīntulkošanu (neural machine translation)

Ziemas skola

Sešu dienu garā ziemas skola bija ļoti noslogota ar lekcijām un laboratorijas darbiem. Katru dienu no 9:00 līdz 18:00 vai 20:00. Daudz jaunu brīnumu un maģijas, daudz matemātikas, nesaprašanas… Pa starpai viens vakars tika veltīts plakātu sesijai par neironu tīkliem datorlingvistikā visiem, kas bija tam pieteikušies.

Liela daļa deep learning lietu notiek pitonā ar bibliotēku Theano. Līdz ar to nācās sastapties ar dīvainiem pitonismiem, kas, izrādās, ir pavisam normāli cikli ciklos:

Viena lieta tapa ļoti skaidra – lai normāli darbotos ar dziļajiem neironu tīkliem, nepieciešami jaudīgi dzelži un it īpaši NVIDIA grafikas kartes. Atbraucis mājās, spītīgi centos piedabūt, lai Theano darbotos ar manu AMD Radeon grafikas karti, bet ne velna!

Vairāk par šo ziemas skolu – DL4MT Winter School 2015 un prezentācijā.

Vēl interesants fakts – nedēļu pēc šīs ziemas skolas Google publiskoja savu dziļās mašīnmācīšanās bibliotēku TensorFlow. Arī tā ir rakstīta pitonā un no grafikas kartēm atbalsta tikai NVIDIA un tikai jaunākās (piemēram, uz Amazon AWS nedarbosies).

Prezentācija Tildes pētniecības semināram

Dublina, Īrija

Daudz gan nerakstīšu, jo bija maz brīvā laika.
Īrija ir ļoti dārga zeme! Sākumā bija prieks par salīdzinoši tālo ceļojumu (ne gluži kaimiņvalsts), kuram nav jāmaina valūta, bet varbūt labāk būtu bijis otrādi, jo šādā veidā vēl jo vieglāk bija salīdzināt cenas. Piemēram, ārkārtīgi lētas, ne pārāk kvalitatīvas vakariņas – aptuveni 7-8EUR; normālas vakariņas – 15-25EUR. Šogad man paveicies pabūt arī Japānā, Ķīnā, Čehijā, Zviedrijā, Igaunijā, Turcijā un vairākas reizes Lietuvā, taču Īrija no visām šķita visdārgākā.

Tā kā iepriekš pirms vairākiem gadiem biju paviesojies arī Londonā, Apvienotajā Karalistē, saskatīju Īrijai daudz līdzību ar to. Piemēram bezgalīgās vienādās rindu mājeles, tradicionālais ēdiens – fish & chips.

Viena lieta, par ko pabrīnījos un iepriekš nebiju zinājis ir īru valoda. Lai arī visi runā angliski un uzraksti ir angliski, blakus tiem bieži vien bija arī uzraksti īru valodā.

Vēl cits jaunums priekš manis bija lielā alus ražotne Guinness. Nebiju par to dzirdējis, bet alus cienītāju vidū laikam pazīstama. Muzejs gan bija pamatīgs – 7 stāvos atspoguļots viss alus izstādes process, vēsture un citas ar alu saistītās lietas.

Pavisam neliela statistika:

• atradu vienu slēpni
  • vienu citu meklēju, bet neatradu
• ar 1 telefonu un 1 fotoaparātu kopā safotografēju 167 fotogrāfijas
  • 54 ar telefonu
  • 113 ar fotoaparātu
  • kopējais apjoms – 1.25 GB
• kopā nostaigāju 109 617 soļus jeb aptuveni 46.95 kilometrus
  • vidēji dienā 13 702 soļu jeb 5.87 km
  • (ne visus kilometrus ar Endomondo skaitīju, taču pulkstenis soļus gan)

Instagrama bilžu galerija Feisbukā

Fotogalerijas Kedā:

• Dublina
• Guinness Storehouse
• Botāniskais dārzs
• Ekskursija

Birkas: datorlingvistika, doktrantūra, Dublina, dziļā mašīnmācīšanās, Eiropa, Īrija, mašīntulkošana, neironu tīkli