Matīsa nedienas

Matīss, iedams ašu gaitu,

Pārlēca pār baltu aitu.

Aita viņam pakaļ skrēja,

Matīss aizbēgt nepaspēja.

To bij aita noķērusi,

Vaktēja nu mierīgi un klusi.

Kamēr aita skatījās,

Matīss projām lavījās.

Šoreiz ātrāk skrēja viņš

Mājās bēga Matīsiņš

Aita tālāk nedomāja,

Pati savu ceļu gāja.

Birkas: Dzeja