Modus plānoja vest visus ebrejus uz svēto zemi – Montenegro. Lai tur tiktu viņiem bija jāpārvar 2 šķēršļi. Pirmais bija Zālamana Pļavas, kurās valdīja ar trakumsērgu apsēsti pīļknābji un Sauso Upi, kura bija sausa. Vispirms viņi nonāca pie Zālamana Pļavām. Modus zināja, ka visi pāri netiks, tāpēc viņs sūtīja visus vecos pa priekšu, kamēr tos grauza viņš un pārējie pārskrēja pāri. Pēc laika viņi nonāca pie Sausās Upes. Šajā upē nebija ūdens, jo tajā valdīja ugunsspļāvējs ikrs. Modus atkal izdomāja viltīgu plānu, viņš sadalīja visus ebrejus divās grupās. Viena bija viņš un visas skaistās sievietes, otrā visi veči un pārējās “sievietes”. Kamēr otrā grupa skrēja pāri upei pa labo pusi, Modus ar savu grupu nedaudz nogaidīja un skrēja pa kreiso pusi. Otrā grupā tika nosvilināta un aizsūtīta uz Pazemes valstību pie pazemes dieva AIDS, kur viņus spīdzināja liekot ēst cūkgaļu. Tikmēr Modus, lai nosvinētu sarīkoja milzīgu orģiju ebreju stilā.

4. sējuma beigas.

Pagājuši 20 gadi kopš Modusa dzimšanas. Viņš kopā ar pārējiem ebrejiem dzīvo pilsētā Bābiešlonā kurā valda faraons Tutankrapals. Ebrejiem nebija tiesību, apdrošnāۡnas, apmaksāti zobārstu pakalpojumi. Modum tas nereāli izbesija un viņš nolēma vest ebrejus pāri tuksnesim. Tutankrapals neatbalstāja to, jo baidājās no bara instinkta. ( tiem kas nezin kas ir bara instinkts, tas ir kad viens izdara kaut ko neredzātu un parājie muļķi uzreiz to atkārto) Ja ļaus viņiem aiziet, kas aizkavēs pārējos. Tāpēc Tutankrapals izdomāja visus (ebrejus) nogalināt. Modus sāka vest ebrejus pāri tuksnesim un faraona armija viņam sekoja.

Trešā sējuma beigas.

Vairākus gadsimtus cilvēki pielūdza citus dievus nevis Kedu. Kedai tas bija jau galīgi izbesījis. Vienīgie cilvēki, kas bija vismaz tuvu kedas patiesībai bija ebreji. Tāpēc Keda nolēma radēt mesiju, kas visai pasaulei pastāstītu kurš tad īsti valda uz zemes. Tāpēc Keda izblieza sievieti. Un tā piedzima Modus. Visi ebreji zināja, ka Modus nav parasts cilvēks, jo viņam bija dzimumzīme kedas formā u viņa labā ceļgala un lbās rokas vietā viņam bija kedas šņore. Tas bija Kedas legasijas sākums.

Otrā sējuma beigas.

Mēs visi zinam, ka Dievs esksistē (tie kas nezin tas ir tāds vecis kas sēž debesīs un mūs pēta). Dievs radīja daudzas zemes ieskaitot mūsējo, tāpēc viņš nevarēja visas tās vaktēt. Viņš zināja, ja cilvēki zinās, ka viņš viņus nevēro, tad viņi varēs grēkot vienā laidā. Tāpēc izmantojot savu gudrību viņš novilka savas kreisās kājas kedu un lika tai vaktēt mēs. Tā radās Keda un mēs to atgādinam visiem tiem, kas grēkos tiks sodīti. Ja cilvēks grēko Keda viņu samīca.

Pirmā sējuma beigas!